Blog
Apr 05

Sievietes dzimumorgāni

Sievietes dzimumsistēma sastāv no iekšējiem un un ārējiem dzimumorgāniem.

Iekšējie dzimumorgāni:

  1. Maksts (vagina)
  2. Dzemde (uterus)
  3. Olnīca (ovarium) – 2
  4. Olvads (tuba uterina) – 2

Ārējie dzimumorgāni jeb vulva:

  1. Lielās kaunuma lūpas (labia majora pudendi)
  2. Mazās kaunuma lūpas (labia minora pudendi)
  3. Kaunuma paugurs (mons pubis)
  4. Kuteklis (clitoris)
  5. Maksts priekštelpa (vestibulum vaginae)
  6. Priekštelpas dziedzeri (glandulae vestibulares majores et minores)

Iekšējie dzimumorgāni

Maksts

Maksts (vagina s. colpos) ir cauruļveida muskuļots kanāls, 8 – 10 cm garš, kurš savieno dzemdi ar sievietes ārējiem dzimumorgāniem un ar atveri beidzas maksts priekštelpā starp mazajām kaunuma lūpām.

Augšpusē maksts saaug ar dzemdes kakla maksts daļu; šo atveri nosedz gļotādas kroka – jaunavības plēve (hymen), kas parasti tiek saplēsta pirmā dzimumakta laikā. Pēc dzemdībām no tās saglabājas tikai nelielas atliekas – mirtveida kārpiņas (carunculae hymenales). Starp maksts augšējo galu un dzemdes kaklu veidojas spraugveida telpas – maksts velves (fornices vaginae) – priekšējā, mugurējā un laterālās); visdziļākā ir mugurējā velve.

Maksts priekšējā un mugurējā sieniņa saskaras. Maksts priekšējā siena saaug ar urīnpūšļa dibenu un urīna izvadkanālu. Pie mugurējās sienas pieguļ taisnā zarna, starp to un maksti atrodas irdeni saistaudi. Maksts apakšējais gals beidzas ar maksts atveri (ostium vaginae), kas atveras uz maksts priekštelpu.

Maksts sieniņas uzbūve

Maksts sieniņu veido vairāki slāņi:

  1. Gļotādas slānis (tunica mucosae) – veido lielas horizontālas šķērskrokas (rugae vaginales). Kroku vidusdaļas ir augstākas par to galiem. No paaugstinātām vidusdaļām izveidoajs vertikāli valnīši (columna rugarum anterior, columna rugarum posterior); viens valnītis atrodams maksts priekšējā sienā, bet otrs – mugurējā sienā.
  2. Muskuļu slānis (tunica mucosa) – vāji attīstīta gludā muskulatūra, kas izkārtota divos slāņos – gareniskā un cirkulārā.
  3. Adventiciālais apvalks (tunica adventitia) – saistaudu slānis, kas maksts sienu irdeni sasta ar taisno zarnu, bet cieši – ar urīnpūsli un urīnizvadkanālu.
  4. Serozais apvalks (tunica serosa) – veido maksts ārējo apvalku mugurējās sienas augšdaļā. Šajā vietā maksts sieniņas biezums ir 3 – 5 cm.

Dzemde

Dzemde (uterus s. metra) ir dobs, muskuļains bumbierformas nepāra orgāns, kas atrodas mazajā iegurnī. Dzemdei priekšpusē novietots urīnpūslis, aiz dzemdes – taisnā zarna

Dzemdei izšķir 3 daļas:

  1. Dzemdes dibens (fundus uteri) – atrodas virs olvadu atiešanas vietām
  2. Dzemdes ķermenis (corpus uteri) – lielākā daļa; tā lejasdaļu sauc par sašaurinājumu (isthmus uteri)
  3. Dzemdes kakls (cervix uteri) – sašaurinātā daļa, pie kuras stiprinās maksts. Dzemdes kaklam izšķir: virsmaksts daļu (portio supravaginalis) un maksts daļu (portio vaginalis).

Dzemdes ķermenī ir dobums (cavum uteri), kas kakla apvidū sašaurinās un izveido dzemdes kakla kanālu (canalis cervicis uteri), kas noslēdzas ar dzemdes atveri makstī (ostium uteri).

Dzemdes forma un lielums ir atkarīgs no sievietes vecuma un funkcionālā stāvokļa

  • Garums: nedzemdējušām sievietēm 7 – 8 cm, dzemdējušām 8 – 9,5 cm
  • Platums: 4 – 5,5 cm
  • Biezums: 3 cm
  • Masa: nedzemdējušām 30 – 50 g, dzemdējušām 80 – 100 g

Dzemdes sieniņas uzbūve

Dzemdes sieniņu veido 3 slāņi:

  1. Gļotādas slānis jeb endometrijs (endometrium) – iekšējais slānis, kas izklāj dzemdes dobumu. Dzemdes dobumā gļotāda ir gluda, kanālā uz tā priekšējās un mugurējās sienas gļotāda izveido krokas (plicae palmatae). Šīs krokas pagarina spermatozoīdu ceļu un aizkavē gļotu izdalīšanos. Gļotādai izšķir funkcionālo un bazālo slāni. Funkcionālais slānis reizi mēnesī noārdās un menstruāciju laikā ar asinīm izdalās uz āru. Menstruālā cikla laikā tas atkal atjaunojas no bazālā slāņa. Gļotādā atrodas dzemdes dziedzeri, kas izstrādā glikogēnu saturošu sekrētu. Dzemdes kakla dziedzeri izdala gļotas.
  2. Muskuļu slānis jeb miometrijs (myometrium) – vidējais slānis, ko veido gludā muskulatūra trīs slāņos – divi gareniskie (ārējais, iekšējais) un vidējais – cirkulārais slānis.
  3. Perimetrijs (perimetrium) – dzemdes ārējais serozais apvalks, kas veidojas no vēderplēves. Vēderplēve dzemdi klāj tikai daļēji. Perimetrijs neklāj dzemdes kakla maksts daļu, virsmaksts daļu un dzemdes sānu sienas.

Dzemdes guļa

Dzemdes normālu fizioloģisko guļu raksturo: anteversio – dzemdes noliekšanās uz priekšu, anteflexio – dzemdes saliekšanās uz priekšu attiecībā pret dzemdes kaklu.

Novirzes: dzemde var atrasties vertikāli, lateroversio – uz sāniem, retroverso un retroflexio – noliekusies un saliekusies uz mugurpusi.

Dzemdes fiksējošais aparāts

Dzemdi tās anatomijā pozīcijā fiksē starpenes muskuļi un saišu aparāts. Saistaudi, kas atrodas iegurņa dibenā, ejot dažādos virzienos, izveido saites, kas saista dzemdi ar apkārtējiem orgāniem un iegurņa sienām. Ap orgāniem starp atsevišķām saitēm atrodas saistaudu sakopojumi.

Saišu aparāts, kas fiksē dzemdi, ietver:

  1. Dzemdes platā saite (lig. latum uteri) – vēderplēves dublikatūra, kas atrodas frontālā plaknē; stiepjas no dzemdes uz mazā iegurņa laterālo sienu. Saite ar augšējo malu no visām pusēm aptver olvadu, apakšējā mala ir saaugusi ar starpeni, savukārt mediālā mala stiprinās pie dzemdes malas, laterālā – pie mazā iegurņa laterālās sienas.
  2. Apaļā dzemdes saite (lig. teres uteri) – atiet no dzemdes dibena stūriem slīpi uz priekšu un laterāli, iziet cauri cirkšņa kanālam un vēdekļveidā beidzas kaunuma paugurā; notur dzemdi noliektu uz priekšu.
  3. Dzemdes un krusta kaula saite (lig. sacro-uterinum) – stiepjas no dzemdes kakla uz krusta kaulu.
  4. Dzemdes kakla saite (lig. cardinale) – dzemdes platās saites apakšējā daļa; savieno dzemdes kakla sānus ar mazā iegurņa sānu sienām.
  5. Dzemdes un urīnpūšļa saite (lig. vesico-uterinum) – stiepjas starp dzemdi un urīnpūsli.

Olnīcas

Olnīca (ovarium s. oophoron) ir pāra dzimumdziedzeris, kur nobriest olšūnas un tiek izstrādāti hormoni, kas nosaka sekundārās dzimumpazīmes. Olnīca ir ovālas formas – pēc formas un izmēra atgādina mandeli vai pupu. Katras olnīcas izmēri ir apmēram 2,5 cm x 1,5 cm x 1 cm.

Olnīcas atrodas abās pusēs dzemdei vēderplēves dobumā mazajā iegurnī, pretī krusta un zarnkaulu locītavai. Ar priekšējo malu olnīcas stiprinās pie dzemdes platās saites, savukārt mugurējā olnīcas mala ir brīva. Uz olnīcas priekšējās malas atrodas vārti (hilus ovarii), pa kuriem iet asinsvadi un nervi.

Olnīcas iekšējā uzbūve

Olnīcas no ārpuses klāj dīgļa epitēlijs (epithelium germinativum), zem tā ir saistaudu apvalks (tunica albuginea). Olnīcas stromu jeb saistaudu pamatu (stroma ovarii) veido irdenie saistaudi. Izšķir olnīcas serdi (zona vasculosa), kura atrodas olnīcas vidusdaļā un tajā sazarojas nervi, asinsvadi, limfvadi.

Olnīcas perifērijā ir olnīcas garoza (cortex ovarii), kurā starp saistaudiem atrodas olnīcas pūslīši (folliculi ovarici). Sievietes piedzims ar pirmējiem (negataviem) olnīcu pūslīšiem (folliculi ovarici primarii). Sievietes dzimumgatavības periodā katru mēnesi nogatavojas 1 pūslītis (folliculus ovaricus vesiculosus). Tajā ir šķidrums, kas satur hormonu folikulīnu (tas regulē menstruācijas, nosaka sekundārās dzimumpazīmes, nervu sistēmas funkciju) un nogatavojusies olšūna (ovum s. ovulum). Pūslītis virzās uz olnīcas virsmu, pārplīst un olšūna nonāk vēderplēves dobumā, kur to satver olvada bārkstiņas un ievada olvadā. Plīsušā pūslīša vietā izveidojas dzeltenais ķermenis (corpus luteum menstruationis), kas pēctam atrofējas un pārveidojas par balto ķermeni (corpus albicans), kas uzbūvēts no saistaudiem. Tas redzams nelielas rētiņas veidā olnīcas virsmā.

Ja iestājusies grūtniecība, tad dzeltenais ķermenis saucas par grūtniecības dzelteno ķermeni (corpus luteum graviditatis). Tas saglabājas visu grūtniecības laiku un izdala hormonus – progesteronu un estrogēnus.

Jaundzimušai meitenei ir 300-500 tūkstoši folikulu, sasniedzot dzimumgatavību – pubertāti (11-13 gadu vecumā) – folikuli sāk nobriest, dzīves laikā nobriest ap 500 folikuli. Olnīcas funkcionē aptuveni līdz 45-50 gadu vecumam.

Olnīcas fiksējošais aparāts

  1. īpašā olnīcas saite – no olnīcas gala uz dzemdes stūri. Šajā saitē bez saistaudiem atrodas arī gludās muskuļšūnas.
  2. Olnīcas pakarinātājsaite – no iegurņa laterālās sienas uz olnīcas olvada galu.
  3. Apzarnītis (mesovarium) – dzemdes platās saites mugurējās lapiņas duplikatūra, kura piestiprinās pie margo mesovaricus ovarii.

Olvadi

Olvads (tuba uterina) ir cauruļveida pāra orgāns, 10 – 12 cm garš, kas atveras uz vēderplēves dobumu (cavum peritonei) un dzemdes dobumu. Tas transportē olšūnas uz dzemdi, kā arī olvadā notiek olšūnas apaugļošana (fertilizācija).

Olvadu iedala četrās daļās:

  1. Piltuve (infundibulum tubae uterinae) – pieguļ olnīcai.
  2. Ampula (ampulla tubae uterinae) – ovālas formas paplašinājums, kas piestiprinās dzemdes platās saites augšmalai.
  3. Sašaurinājums (isthmus tubae uterinae) – atrodas pie dzemdes.
  4. Olvada dzemdes daļa (pars uterina tubae uterinae) – iet slīpi cauri dzemdes sieniņai, beidzas ar olvada atveri (ostium uterinum tubae).

Olvada piltuves malās atrodas bārkstiņas (fimbriae tubae), kas palīdz satvert olšūnu. Bārkstiņu iekšējā virsmā ir gļotāda, savukārt no ārpuses tās klāj serozais apvalks.

Olvada sieniņas uzbūve

Olvada sieniņu veido:

  1. Gļotādas slānis (tunica mucosa) – iekšējais slānis, ko klāj skropstiņepitēlijs – skropstiņas kustas dzemdes virzienā un tādējādi kopā ar gludo muskulatūru sieniņā un šķidruma plūsmu lūmenā palīdz pārvietot olšūnu dzemdes virzienā. Olvada gļotāda veido krokas (plicae tubaries), kas sevišķi labi izteiktas ampulā, bet virzienā uz dzemdi kļūst zemākas.
  2. Zemgļotāda (tunica submucosa) – to veido irdenie saistaudi.
  3. Muskuļu slānis (tunica muscularis) – gludā muskulatūra, kas sastāv no diviem slāņiem – cirkulārā un gareniskā.
  4. Serozais apvalks (tunica serosa) – to veido vēderplēve, kas klāj olvadu no visām pusēm.

Ārējie dzimumorgāni

Lielās kaunuma lūpas

Lielās kaunuma lūpas (labia majora pudendi) ir divas sagitālas ādas krokas, kas savienojas priekšpusē un mugurpusē. Āda ārpusē ir pigmentēta, apmatota, satur daudz tauku un sviedru dziedzeru. Iekšpusē āda atgādina gļotādu. Starp lūpām veidojas dzimumsprauga (rima pudendi).

Mazās kaunuma lūpas

Mazās kaunuma lūpas (labia minora pudendi) ir divas gļotādas krokas, kuras atrodas uz iekšpusi no lielajām kaunuma lūpām. Mugurpusē tās savienojas ar saitīti. Mazās kaunuma lūpas veidotas no gludās muskulatūras, saistaudiem un venozajiem pinumiem. Tās pārklāj gļotāda. Starp mazajām kaunuma lūpām atrodas maksts priekštelpa (vestibulum vaginae).

Kaunuma paugurs

Kaunuma paugurs (mons pubis) ir noapaļots pacēlums aiz kaunuma kaula simfīzes, kas satur daudz taukaudus un to klāj āda ar matiem. Kaunuma paugurs ir atdalīts ar horizontālu rievu no vēdera dobuma priekšējās sienas, tas atrodas virs lielajām kaunuma lūpām. Kaunuma paugura dziļumā beidzas dzemdes apaļā saite.

Kuteklis

Kuteklis (clitoris) ir sievietes ārējs dzimumorgāns, kurš pēc attīstības un uzbūves līdzīgs vīrieša dzimumloceklim, tikai mazāka izmēra. To veido divi briedumķermeņi (kavernozie) – tajos ir daudz sīku dobumiņu, kas piepildas ar asinīm dzimumuzbudinājuma laikā, līdz ar ko klitors piebriest. Klitors ir ļoti bagātīgi intervēts, tādēļ tā ir spēcīga erogēnā zona.

Tas ir novietots priekšpusē. Uz aizmuguri no tā atveras urīnizvada ārējā atvere (ostium urethrae externum), vēl vairāk uz aizmuguri – maksts atvere (ostium vaginae).

Maksts priekštelpa

Maksts priekštelpa (vestibulum vaginae) ir vulvas daļa – starp mazajām kaunuma lūpām, uz kuru atveras urīnizvada atvere, maksts atvere, kā arī priekštelpas dziedzeru izvadkanāli.

Priekštelpas dziedzeri

Maksts priekštelpas dziedzeri atrodas tuvumā makstij vai pašā makstī. Izšķir lielos priekštelpas dziedzerus jeb Bartolini dziedzerus un mazos priekštelpas dziedzerus.

Lielais priekštelpas dziedzeris (glandula vestibularis major) ir zirņa lieluma pāra dziedzeris, kas atrodas maksts priekštelpas mugurējā daļā, pa labi un kreisi no maksts atveres. Izvadkanāli atveras maksts priekštelpā uz mazo kaunuma lūpu iekšējās virsmas. Tas producē bālganu, lipīgu sekrētu, kas mitrina maksts ieeju seksuāla uzbudinājuma laikā.

Savukārt mazie priekštelpas dziedzeri (glandulae vestibulares minores) atrodas maksts priekšējā sienā netālu no urīnizvada apakšējā gala. Tie sekretē šķidrumu, kas palīdz mitrināt urīnizvada atveri.