Kāja

Kāja ir kermeņa daļa, kas īsteno balsta un kustību funkcijas. To veido trīs daļas augšstilbs, apakšstilbs un pēda. Šīs daļas savstarpēji savienojas, veidojot locītavas. Kājas skeletu ar skeleta asi savieno iegurņa josla.

Augšstilbs

Augšstilbs jeb ciska (femur) ir kājas augšējā daļa, kas stiepjas starp gūžu un celi. Augšstilba kauls (os femoris) ir vienīgais kauls augšstilbā un garākais kauls cilvēka ķermenī. Augšstilba kaulam tāpat kā citiem garajiem kauliem izšķir divus galus un ķermeni. Šī kaula ķermenis ir cilindrisks. Kaula augšējā galā uz kakliņa atrodas apaļa galviņa, turklāt starp kakliņu un ķermeni ir divi pauguri – lielais un mazais grozītājs, pie kuriem piestiprināti muskuļi. Augšstilba kaula apakšējais gals beidzas ar diviem locītavpauguriem. Augšstilbs ar iegurņa joslu savienojas gūžas locītavā (articulatio coxae), kuru veido augšstilba kaula galviņa, iegulstot gūžas kaula locītavdobumā. Savukārt augšstilba apakšējais gals savienots ar apakšstilbu ceļa locītavā.

Augšstilba muskuļi atrodas trīs nodalījumos: priekšējā, mediālā un mugurējā. Priekšējā nodalījuma svarīgākais muskulis ir augšstilba četrgalvainais muskulis (m. quadriceps femoris), kas aizņem visu augšstilba priekšējo virsmu un ir viens no spēcīgākajiem ķermeņa muskuļiem. Tas iztaisno kāju ceļa locītavā. Virs augšstilba četrgalvainā muskuļa novietots drēbniekmuskulis (m. sartorius). Mediālajai grupai savukārt pieder tā saucami pievilcēji jeb adduktori, tajā skaitā īsais, garais un lielais pievilcējmuskulis (m. adductor brevis, longus et magnus), kā arī citi muskuļi. Apakšstilba mugurējā nodalījumā atrodas puscīpslainais muskulis (m. semitendinosus) un pusplēvainais muskulis (m. semimembranosus), kā arī augšstilba divgalvainais muskulis (m. biceps femoris). Mugurējos augšstilba muskuļus dēvē arī par hamstringu, kas darbojas antagoniski augšstilba četrgalvainajam muskulim, saliecot kāju ceļa locītavā.

Ceļa locītava

Ceļa locītava (articulatio genus) veidojas starp trim kauliem: augšstilba kaula, lielā lielakaula un ceļa kauliņa. Šī ir viena no komplicētākajām un spēcīgākajām locītavām cilvēka ķermenī. Locītavā savienojas minēto trīs kaulu locītavvirsmas: augšstilba kaula locītavpauguri, lielā lielakaula locītavpauguri un ceļa kauliņa (patella) locītavvirsma. Ceļa kauliņš ir ietverts ciskas četrgalvainā muskuļa cīpslā. Ceļa locītavu papildina dažādas struktūras, tajā skaitā skrimšļu meniski, kas izlīdzina locītavvirsmu savstarpējo neatbilstību, kā arī krusteniskās saites, kas mehāniski nostiprina locītavu. Ceļa locītavā tiek īstenotas sekojošas kustības: apakšstilba saliekšana un iztaisnošana, kā arī neliela rotācijas kustība, ja celis ir saliekts.

Apakšstilbs

Kājas vidējā daļa, kas atrodas starp ceļa un pēdas locītavām, tiek saukta par apakšstilbu jeb lielu (crus). Tā skeletu veido divi līdzās esoši garie kauli: lielais un mazais lielakauls. Lielais lielakauls (tibia) novietots apakšstilba iekšējā malā. Tam izšķir augšējo galu, ķermeni un apakšējo galu. Lielā lielakaula augšējā galā ir divi locītavpauguri, savukārt apakšējā galā – iekšējā potīte. Mazais lielakauls (fibula) atrodas apakšstilba ārējā malā un tā apakšējais gals veido ārējo potīti. Abus apakšstilba kaulus savā starpā saista plēve – kaulstarpas membrāna.

Apakšstilba muskuļi īsteno kustības potītes un pēdas locītavās, un tie atrodas trīs nodalījumos – priekšējā, mugurējā un laterālā. Priekšējā nodalījumā atrodas tādi muskuļi kā lielā lielakaula priekšējais muskulis (m. tibialis anterior), garais pirkstu atliecējmuskulis (m. extensor digitorum longus) un citi muskuļi, kuri īsteno pēdas ekstenziju jeb dorsofleksiju. Tiem antagoniski darbojas apakšstilba mugurējie muskuļi, kuri veic pēdas fleksiju (to dēvē arī par plantāro fleksiju). Mugurējā nodalījumā atrodas tādi muskuļi kā, piemēram, ikru muskulis (m. gastrocnemius) un plekstveida muskulis (m. soleus), kuri kopā veido apakšstilba trīsgalvaino muskuli (m. triceps surae). Savukārt apakšstilba laterālajā daļā atrodas mazā lielakaula garais un īsais muskulis (m. peroneus longus et brevis), kuri piedalās pēdas fleksijas, pronācijas un atvilkšanas (abdukcijas) īstenošanā.

Apakšstilba un pēdas locītava

Starp apakšstilbu un pēdu veidojas apakšstilba un pēdas locītava (articulatio talocruralis), lielā un mazā lielakaula apakšējiem galiem ar savām potītēm dakšveidīgi aptverot veltņkaulu. Šajā locītavā tiek īstenota pēdas pacelšana uz augšu un noliekšana uz leju.

Pēda

Pēda (pes) ir cilvēka kājas apakšējā daļa, kas nes ķermeņa svaru un īsteno pārvietošanos. Pēda funkcionē kā atsperīgs atbalsta orgāns, kas mazina ķermeņa satricinājumu ejot, skrienot vai lecot.

Pēdas skeleta kaulus iedala trīs grupās: pēdas pamata kauli, pleznas kauli un pirkstu kauli. Pēdas pamatu veido 7 kauli, kas atrodas starp apakšstilba kauliem un pēdas pleznu. No pamata kauliem lielākie ir veltņkauls un papēža kauls. Plezna veido pēdas vidusdaļu un to veido 5 vienādas formas kauli. Savukārt katras pēdas pirksta skeletu veido 3 pirkstu kauliņi jeb falangas, izņemot 1. pirkstu, kuram ir tikai divi pirkstu kauliņi. Starp atsevišķiem pēdas kauliem veidojas dažādas kustīgas  locītavas – pēdas locītavas (articulationes pedis). Locītavas nostiprina saites, kas kopā ar muskuļu cīpslām piedalās pēdas velves veidošanā. Pēdas velves ir izliekumi, kuri vērsti uz augšu un divos virzienos: viena velve gareniskā virzienā no pleznas kaulu galviņām uz papēža kaula pamatu, otra iet šķērsvirzienā un sniedzas no 1. pirksta pamatnes līdz 5. pirksta pamatnei. Ja pēdas saites un muskulatūra ir vāji attīstīta vai pārmērīgas slodzes dēļ atslābst, pēdes velves izlīdzinās un rodas tā saucamā plakanā pēda.

Pēdas muskuļus var iedalīt divās lielās grupās: pēdas dorsālie un plantārie muskuļi. Pie dorsālajiem pēdas muskuļiem pieder pirkstu īsais atliecējmuskulis (m. extensor digitorum brevis) un īkšķa īsais atliecējmuskulis (m. extensor hallucis brevis). Savukārt plantārie muskuļi iedalās mediālajā jeb īkšķa muskuļu grupā, laterālajā jeb mazā pirkstiņa muskuļu grupā un vidējā muskuļu grupā. Līdzīgi kā tas ir plaukstā, pie pēdas vidējās muskuļu grupas pieder tārpveida muskuļi (mm. lumbricales), kaulstarpu muskuļi (mm. interossei dorsales et plantares), kā arī daži citi muskuļi, kas īsteno kustības pēdas pirkstu locītavās.