Galvaskauss
Galvaskausu (cranium) veido 22 atsevišķi kauli, lielākā daļa no tiem ir pāra kauli. Galvenās galvaskausa funkcijas ir mehāniski pasargāt galvas smadzenes un ar tām saistītos maņu orgānus. Galvaskausam izšķir divas galvenās daļas: smadzeņu daļu (neurocranium) un sejas skeletu (viscerocranium).
Galvaskausa smadzeņu daļas kauli:
- Sietiņkauls
- Pieres kauls
- Pakauša kauls
- Paura kauls
- Spārnkauls
- Deniņkauls
Sejas skeleta kauli:
- Deguna apakšējā gliemežnīca
- Asaru kauls
- Apakšžoklis
- Augšžoklis
- Deguna kauls
- Aukslēju kauls
- Lemesis
- Vaiga kauls
Galvas un kakla asinsvadi
Galvas un kakla artērijas
Galvenie asinsvadi, kas apasiņo galvas un kakla reģionu, ir miega artērija un vertebrālā artērija. Savukārt kaklu papildus apasiņo citi asinsvadi, tajā skaitā tirocervikālais stumbrs ar saviem zariem.
Miega artērijas
Labā kopējā miega artērija sākas, kad pleca un galvas stumbrs (truncus brachiocephalicus) sadalās divos zaros. Otrs tā zars ir labā zematslēgas artērija. Bifurkācijas vieta lokalizēta aptuveni labās sternoklavikulārās locītavas zonā. Kreisā kopējā miega artērija atiet tieši no aortas loka. Abas miega artērijas tālāk virzās augšup pa kaklu, atrodoties laterāli no trahejas un barības vada. Kaklā šīs artērijas parasti nedod zarus. Vairogskrimšļa augšējās malas līmenī (C4) kopējās miega artērijas katra sadalās ārējā un iekšējā miega artērijā. Bifurkācijas vietā kopējā miega artērija ir nedaudz dilatēta un šo zonu sauc par sinus carotis – tai ir nozīme asinsspiediena detektēšanas un regulācijas mehānismos.
Ārējā miega artērija
Ārējā miega artērija galvenokārt apasiņo galvas un kakla zonas ārpus galvaskausa. Tā atiet no kopējās miega artērijas un ceļo augšup pa kaklu aiz apakšžokļa un auss priekšpusē. Artērija beidzas pieauss siekalu dziedzera audos, kur tā sadalās par virspusējo deniņu artēriju un augšžokļa artēriju. Pirms artērija sadalās, tā dod sešus sānu zarus: augšējā vairogdziedzera artērija, mēles artērija, sejas artērija, augšupejošā rīkles artērija, pakauša artērija un mugurējā aurikulārā artērija.
Iekšējā miega artērija
Iekšējā miega artērija nokļūst galvaskausa dobumā caur canalis carotis, kas atrodas deniņu kaula piramīdas daļā. Šī artērija neapasiņo kakla struktūras. Galvenie reģioni, ko apasiņo iekšējā miega artērija, ir galvas smadzeņu puslodes, acis, piere, kā arī deguns, deguna dobums un blakusdeguna dobumi.
Vertebrālā artērija
Vertebrālā artērija labajā un kreisajā pusē sākas no zematslēgas artērijas mediāli no priekšējā trepjveida muskuļa. Šie asinsvadi virzās uz augšu pa kakla mugurpusi cauri atverītēm kakla skriemeļu šķērsizaugumos. Verebrālās artērijas nokļūst galvaskausa dobumā, izejot cauri lielajai pakauša atverei (foramen magnum). Galvaskausa dobumā labā un kreisā vertebrālā artērija savienojas, izveidojot bazilāro artēriju, kura apgādā ar arteriālajām asinīm galvas smadzenes. Vertebrālās artērijas nedod zarus ne uz kakla, ne uz ekstrakraniālām struktūrām.
Citas kakla artērijas
Kakla asinsapgādi bez miega artērijām nodrošina arī citi asinsvadi. No zematslēgas artērijas labajā un kreisajā pusē atzarojas tirocervikālais stumbrs. No šī stumbra atiet vairāki zari, kas apasiņo kakla reģionu. Pirmais stumbra zars ir apakšējā vairogdziedzera artērija, kura apasiņo vairogdziedzeri. No apakšējās vairogdziedzera artērijas atiet nozīmīgs zars – augšupejošā kakla artērija, kura apasiņo mugurējos prevertebrālos muskuļus. Nākamais tirocervikālā stumbra zars ir kakla šķērsartērija, kura apasiņo trapecveida muskuli un rombveida muskuļus. Pēdējais tirocervikālā stumbra zars ir virslāpstiņas artērija, kura apasiņo pleca mugurējo daļu
Galvas un kakla vēnas
Galvas un kakla vēnas savāc deoksigenizētas asinis no audiem un nogādā tās atpakaļ uz sirdi. Anatomiski galvas un kakla venozo atteci var iedalīt trīs daļās:
- galvas smadzeņu un smadzeņu apvalku venozā attece – nodrošina galvas venozie sīnusi, kas ir telpas starp periostu un cieto smadzeņu apvalku un rezultātā ietek iekšējā jūga vēnā;
- skalpa un sejas venozā attece – nodrošina vēnas, kuru nosaukumi ir analoģiski artērijām, kuras šīs vēnas pavada, un rezultātā tās ietek iekšējā un ārējā jūga vēnā;
- kakla venozā attece – to lielākoties nodrošina priekšējās jūga vēnas.
Galvas un kakla muskulatūra
Galvas muskuļi
Galvas muskuļus var iedalīt divās kategorijās: košanas muskuļi un mīmikas muskuļi. Katrai grupai ir cita embrioģenētiskā izcelsme un tos inervē dažādi galvas nervi. Lielākā daļa galvas muskuļu pieder mīmikas muskuļu grupai, savukārt košanas muskuļi cilvēkam ir četri katrā pusē
Mīmikas muskuļi
Lielākā daļa galvas muskuļu pieder mīmikas jeb sejas muskuļu grupai. Tie ir nelieli, plāni muskuļi, kas atrodas galvas zemādas audos. Mīmikas muskuļi atbild par sejas ādas kroku kustībām, ļaujot veidoties dažādām sejas izteiksmēm. Mīmikas muskuļi sākas no galvaskausa sejas daļas kauliem un stiprinās pie sejas ādas. Lielākā daļa mīmikas muskuļu grupējas apkārt dabiskajām sejas atverēm – acīm, degunu, muti, piedaloties to izplešanā (atvēršanā) un sašaurināšanā (aizvēršanā). Visus sejas muskuļus inervē septītais kraniālais nervs, ko dēvē par sejas nervu (nervus facialis).
Košanas muskuļi
Košanas muskuļi embrioģenēzes laikā izveidojas no pirmā rīkles loka un tos inervē apakšžokļa nervs (nervus mandibularis) jeb piektā kraniālā nerva trešais zars. Ir četri košanas muskuļi katrā pusē sejas žokļu rajonā. Šie muskuļi ir atbildīgi par apakšžokļa īstenotajām kustībām, tajā skaitā par tām, kas iesaistītas košļāšanas procesā. Košanas muskuļi sākas no galvaskausa kauliem un stiprinās pie apakšžokļa kaula.
Kakla muskuļi
Kakls ir ķermeņa daļa, kas savieno rumpi un galvu, un to veido dažādi audi un orgāni, tajā skaitā skeleta muskuļi. Galvenās kakla muskuļu funkcijas ir īstenot kakla un galvas kustības, kā arī piedalīties galvas strukturālā balsta veidošanā. Muskuļi kakla reģionā tiek iedalīti vairākās grupās, balstoties galvenokārt uz to anatomisko atrašanās vietu:
- seklie kakla muskuļi – virspusējie muskuļi, pie kuriem pieder galvas grozītājmuskulis (m. sternocleidomastoideus);
- muskuļi, kas atrodas virs mēles kaula – paceļ šo kaulu;
- muskuļi, kas atrodas zem mēles kaula – velk mēles kaulu uz leju;
- kāpņveida muskuļi (mm. scaleni) – atrodas kakla laterālajās pusēs;
- prevertebrālie kakla muskuļi – atrodas mugurkaula priekšpusē;
Augšējā mugurējā kakla daļā tieši zem galvaskausa atrodas subokcipitālie (zempakauša) muskuļi, kurus reizēm pieskaita muguras dziļajiem muskuļiem. Jāmin vēl atsevišķi muskuļi, kuri sasniedz kaklu un ir daļēji saistīti ar mugurkaula kakla daļu, tajā skaitā trapecveida muskulis (m. trapezius) , lāpstiņas cēlējmuskulis (m. levator scapulae) un daži citi muguras muskuļi.
Galvas smadzeņu nervi
Cilvēkam izšķir 12 pārus galvas smadzeņu (kraniālos) nervus. Šie perifērie nervi atiet tieši no galvas smadzeņu daļām, lielākā daļa sākas no kodoliem smadzeņu stumbrā. Galvas smadzeņu nervu intrakraniālās daļas atrodas galvaskausa dobumā, pa dažādām atverēm nervi atstāj galvaskausu un, daloties zaros, izplatās uz inervējamām struktūrām – galvenokārt galvas un kakla rajonā. Tomēr viens no kraniālajiem nerviem – klejotājnervs – ceļo tālāk uz rumpi, inervējot arī vairākus krūšu kurvja un vēdera dobuma orgānus.
Katram kraniālajam nervam ir savs nosaukums un piešķirts kārtas numurs, kas klasiski tiek apzīmēts ar romiešu ciparu no I līdz XII:
I – Ožas nervs (n. ophthalmicus)
II – Redzes nervs (n. opticus)
III – Acs ābolu kustības nervs (n. oculomotorius)
IV – Veltņa nervs (n. trochlearis)
V – Trijzaru nervs (n. trigeminus)
VI – Atvilcējnervs (n. abducens)
VII – Sejas nervs (n. facialis)
VIII – Līdzsvara un dzirdes nervs (n. vestibulocochlearis)
IX – Mēles un rīkles nervs (n. glossopharyngeus)
X – Klejotājnervs (n. vagus)
XI – Papildnervs (n. accessorius)
XII – Zemmēles nervs (n. hypoglossus)
Comments are closed.