Roka jeb brīvā augšējā ekstremitāte (membrum superius liberum) ir kustīga ķermeņa daļa, kura sastāv no trim daļām: augšdelma, apakšdelma un plaukstas. Daļas savstarpēji savieno locītavas.
Augšdelms
Augšdelms ir rokas augšējā daļa, kuras skeletu veido viens kauls – augšdelma kauls (humerus). Tas savienu lāpstiņu un apakšdelma kaulu. Augšdelma kauls ir garais kauls, kuram izšķir trīs daļas: augšējo galu, ķermeni, apakšējo galu. Kaula augšgalam ir lodveida formas galva, kas vērsta uz iekšpusi un piedalās pleca locītavas veidošanā. Starp galvu un ķermeni ir augšdelma kaula kakls, kuram priekšpusē ir plakans mazais pauguriņš, bet ārējā malā – lielais pauguriņš. Pie šiem pauguriem stiprinās muskulatūra. Augšdelma kaula ķermenim augšdaļā ir cilindriska forma, savukārt lejasdaļā tā mainās uz trīsšķautņu prizmas formu. Kaula apakšējā daļa ir paplašināta un nedaudz saplacināta, uz tā veidojas divi pacēlumi – augšdelma kaula galviņa, kam ir lodveida forma un kas atrodas ārējā malā, un augšdelma kaula veltnis, kas atrodas iekšējā malā.
Elkoņa locītava
Starp augšdelma un apakšdelma kauliem veidojas elkoņa locītava (articulatio cubiti), kura ļauj roku saliekt un iztaisnot. Elkoņa locītava faktiski veidota no diviem savienojumiem: pirmais ir starp elkoņa kaula veltņa ierobu un augšdelma kaula veltni, otrais – starp spieķa kaula galvu un augšelma kaula galviņu.
Apakšdelms
Apakšdelms ir rokas vidējā daļa, kas sniedzas no elkoņa locītavas līdz plaukstai. Apakšdelma skeletu veido divi kauli: spieķkauls un elkoņa kauls. Spieķkauls (radius) sniedzas no elkoņa locītavas ārējās malas līdz plaukstas īkšķa pusei. Elkoņa kauls (ulna) atrodas blakus spieķkaulam, rokas iekšējā malā. Abu kaulu augšgali un apakšgali arī savā starpā veido locītavas, kuras piedalās pronācijas un supinācijas (spieķkaula griešanās ap elkoņa kaulu, mainot plaukstas virzienu) kustību īstenošanā.
Plauksta
Plauksta (manus) ir rokas apakšējā daļa, kuru veido kauli, muskuļi, kā arī saites un cīpslas. Cilvēka rokas ir uzbūvētas tā, ka ar tām ir iespējams īstenot dažādas sarežģītas un precīzas kustības. Plaukstas skeletu tipiski veido 27 kauli, kurus iedala trīs grupās: plaukstas pamata, delnas un pirkstu kauli. Plaukstas pamata skeletu veido 8 dažādas formas un izmēra nelieli kauliņi. Delnā ir 5 pēc formas līdzīgi kauli, savukārt pirksti sastāv no pirkstu kauliņiem jeb falangām – īkšķim ir 2 falangas, bet pārējiem pirkstiem – katram 3.
Augšējās ekstremitātes muskuļi
Augšējo ekstremitāti anatomiski iedala vairākās daļās: pleca josla, augšdelms, apakšdelms un plauksta. Pēc šī principa var kategorizēt augšējā ekstremitātē esošos skeleta muskuļus, kuri nodrošina plašo rokas kustību spektru pleca, elkoņa, plaukstas un pirkstu locītavās.
Pleca joslas muskuļi
Ir seši galvenie plecu joslas muskuļi, kuri sākas no pleca kauliem (atslēgas kaula, lāpstiņas) un stiprinās pie augšdelma kaula. Tie ir tādi muskuļi kā deltveida muskulis (m. deltoideus), lielais apaļais muskulis (m. teres major) un muskuļu komplekss, ko sauc par rotatoru manžeti (ang. rotator cuff) un kuru veido četri muskuļi un to cīpslas: virsšķautnes muskulis (m. supraspinatus), zemšķautnes muskulis (m. infraspinatus), mazais apaļais muskulis (m. teres minor) un zemlāpstiņas muskulis (m. subscapularis). Kopā sadarbojoties, pleca muskuļi nodrošina augšdelma kustības un stabilizē pleca locītavu.
Augšdelma muskuļi
Augšdelms ir rokas daļa starp plecu un elkoņa locītavu. Augšdelma muskuļus var iedalīt priekšējos un mugurējos. Priekšējie augšdelma muskuļi ir iesaistīti augšdelma un apakšdelma fleksijā, un no tiem visizteiksmīgākais ir augšdelma divgalvainais muskulis (m. brachii). Savukārt mugurējo muskuļu grupu veido augšdelma trīsgalvainais muskulis (m. triceps brachii), kas nodrošina apakšdelma ekstenziju elkoņa locītavā.
Apakšdelma muskuļi
Apakšdelmā muskuļi atrodas trīs nodalījumos – priekšējā, laterālajā un mugurējā. Priekšējie apakšdelma muskuļi iedalās virspusējā, vidējā un dziļajā slānī. Šie muskuļi piedalās apakšdelma pronācijā, kā arī plaukstas un pirkstu fleksijā. Pie tiem pieder vairāki muskuļi, tajā skaitā apaļais iekšpusgriezējs (m. pronator teres), garais plaukstas muskulis (m. palmaris longus) un citi tā saucamie fleksori. Laterālajā nodalījumā atrodas trīs muskuļi: augšdelma spieķa muskulis (m. brachioradialis), kā arī garais un īsais plaukstas spieķa kaula atliecējs (m. extensor carpi radialis longus et brevis). Mugurējie apakšdelma muskuļi novietojas divos slāņos – virspusējā un dziļajā. Kopumā pie šīs grupas pieder daudzi muskuļi, tajā skaitā pirkstu atliecējmuskulis (m. extensor digitorum), garais īkšķa atvilcējmuskulis (m. abductor pollicis longus) un citi. Mugurējie apakšdelma muskuļi ir ekstenzori – tie īsteno ekstenziju plaukstas un pirkstu locītavās, kā arī dažas citas kustības.
Plaukstas muskuļi
Pie plaukstas muskuļiem pieder skeleta muskuļi, kuri ir atbildīgi par plaukstas un pirkstu kustībām. Tos var iedalīt trīs grupās: laterālā, mediālā un vidējā plaukstas muskuļu grupa. Laterālai grupai pieder tie plaukstas muskuļi, kuri nodrošina īkšķa kustības. Mediālo grupu veido mazā pirkstiņa muskuļi. Savukārt vidēja plaukstas muskuļu grupā ietilpst tārpveida muskuļi (mm. lumbricales), kā arī plaukstas palmārie (mm. interossei palmares) un dorsālie kaulstarpu muskuļi (mm. interossei dorsales).
Augšējās ekstremitātes inervācija
Visu augšējās ekstremitātes inervāciju nodrošina nervi, kas atdalās no pleca pinuma(plexus brachialis). Tas veidojas no apakšējo kakla muguras smadzeņu nervu (C5 – C8) priekšējiem zariem un lielākās pirmā krūšu nerva (Th1) priekšējā zara daļas. Kakla apvidū pleca pinums atrodas spraugā starp priekšējo un vidējo trepjveida muskuli (spatium interscalenum). Šeit pinums ir novietots aiz un virs zematslēgas artērijas un izveido trīs lielus stumbrus: augšējo, vidējo un apakšējo. Pleca pinuma stumbri ieiet paduses bedrē.
No pleca pinuma atiet jaukti nervi, kas inervē roku, tajā skaitā:
- Paduses nervs (n. axillaris) (C5-C6) – iet pa zemlāpstiņas muskuļa priekšējo virsmu un sasniedz paduses dobuma mugurējo sienu. Tas virzās uz augšdelmu kopā ar paduses artēriju, apliecas ap augšdelma kaula ķirurģisko kakliņu, nonāk mugurējā virsmā un sazarojas deltveida muskulī, inervējot šo muskuli. Nervs dod locītavas zarus, kas inervē pleca locītavu, muskuļa zarus – zemlāpstiņas, lielo un mazo apaļo muskuli. No paduses nerva atiet arī augšdelma laterālais ādas nervs, kas inervē ādu augšdelma ārējā virsmā.
- Spieķa nervs (n. radialis) (C5-C8) – sākas padusē un sākotnēji atrodas aiz paduses artērijas. Tas spirālveidīgi apliecas ap augšdelma kaulu, iet kopā ar dziļo augšdelma artēriju. Nonākot elkoņa bedres laterālajā rievā, spieķa nervs sadalās par virspusējo un dziļo zaru. Virspusējais zars iet uz plaukstas dorsālās virsmas ādu, savukārt dziļais zars iet uz apakšdelma mugurējās virsmas muskuļiem. Spieķa nervs inervē augšdelma mugurējos muskuļus (trīsgalvaino un elkoņa muskuli) un apakšdelma muskuļus, tajā skaitā spieķkaula muskuli, ārpusgriezēju; apakšdelma atliecēju; augšdelma un apakšdelmas mugurējās virsmas ādu, kā arī plaukstas dorsālās virsmas ādu radiālajā pusē.
- Vidusnervs (n. medianus) (C6-Th1) – veidojas, saplūstot divām saknītēm paduses artērijas priekšpusē. Augšdelmā vidusnervs iet kopā ar augšdelma artēriju un zarus nedod. Apakšdelmā tas perforē apaļo iekšpusgriezēju un sazarojas. Vidusnervs inervē lielu daļu apakšdelma saliecēju (izņemot ulnāro plaukstas saliecējmuskuli, pirkstu dziļā saliecējmuskuļa daļu), kvadrātveida iekšpusgriezēju, plaukstas locītavu; I – II tārpveida muskuļus, īkšķa pacēluma muskuļus, kā arī daļu plaukstas ādas – palmārajā virsmā inervē ādu īkšķa, rādītājpirksta, trešā un ceturtā pirksta radiālajā pusē (visā garumā), dorsālajā virsmā – to pašu 3,5 pirkstu ādu mediālās un distālās falangas apvidū.
- Muskuļu un ādas nervs (n. musculocutaneus) (C5-C7) – parasti caururbj knābjveida izauguma muskuli, tad iet starp augšdelma un augšdelma divgalvaino muskuli. Šis nervs inervē augšdelma priekšējās grupas muskuļus – saliecējus. Jušanas zars inervē ādu apakšdelma laterālajā virsmā.
- Elkoņa nervs (n. ulnaris) (C7-C8, Th1) – sākas paduses bedrē, sākumā atrodas mediāli augšdelma priekšdaļā. Augšdelma vidusdaļā pāriet no mediālās uz mugurējo virsmu, iet pa augšdelma epikondiļa mediālo virsmu (šeit to sedz tikai āda un fascija). Nervs iet kopā ar elkoņa artēriju. Plaukstā tas sadalās divos zaros – dorsālā un palmārā. Elkoņa nervs inervē ulnāro plaukstas saliecēju, pirkstu dziļā saliecēja daļu, mazā pirkstiņa pacēluma muskuļus, īkšķa pievilcēju, īkšķa īsā atliecēja dziļo galviņu, III-IV tārpveida muskuļus. Ar jušanas zariem elkoņa nervs inervē daļu plaukstas ādas – dorsālajā virsmā 5. pirksta ādu visā garumā, 4. pirksta ādu ulnārajā puse visā garumā, bet radiālajā pusē – proksimālās falangas apvidū, turpretī 3. pirksta ādu – tikai ulnārajā pusē proksimālās falangas apvidū.
- Augšdelma mediālais ādas nervs (n. cutaneus brachii medialis) (C6-Th1) – ceļo kopā ar paduses vēnu, pēc tam augšdelma vēnu. Nervs sazarojas augšdelma mediālās virsmas distālā daļā, inervējot ādu šajā apvidū.
- Apakšdelma mediālais ādas nervs (n. cutaneus antebrachii medialis) (C8-Th1) – iet kopā ar elkoņa nervu, pēc tam – mediāli no augšdelma artērijas. Nervs sazarojas apakšdelma mediālās virsmas ādā.
Rokas apasiņošana
Rokas artērijas
Augšējo ekstremitāti ar arteriālajām asinīm apgādā zematslēgas artērija (a. subclavia). Tā sākas asimetriski: kreisā zematslēgas artērija atiet tieši no aortas loka, savukārt labā – no pleca un galvas stumbra (truncus brachiocephalicus).
Padusē zematslēgas artērija turpinās kā paduses artērija (a. axillaris). Savukārt tā, izejot no paduses dobuma, iegūst augšdelma artērijas (a. brachialis) nosaukumu. Elkoņa bedres apvidū augšdelma artērija sadalās divos gala zaros: spieķa artērijā (a. radialis) un elkoņa artērijā (a. ulnaris). Plaukstas palmārajā virsmā spieķa un elkoņa artēriju zari izveido virspusējo un dziļo plaukstas palmāro loku. Arteriālo loku zari apasiņo delnu un rokas pirkstus.
Arī pleca joslas apvidu apasiņo zari, kas atiet no zematslēgas artērijas. Tās ir divas artērijas: virslāpstiņas artērija (a. suprascapluaris) un kakla šķērsartērija (a. transversa colli).
Rokas vēnas
Augšējās ekstremitātes vēnas iedala dziļajās jeb pavadošajās un seklajās jeb zemādas vēnās. Dziļās un seklās vēnas savstarpēji anastomozē, savāc asinis no visām augšējās ekstremitātes daļām un nogādā tās uz lielajām vēnām krūšu kurvī, kas visbeidzot atgriež venozās asinis uz sirdi.
Rokas dziļās vēnas
Dziļās vēnas savāc venozās asinis no kauliem, locītavām, muskuļiem un fascijām un pavada tāda paša nosaukuma artērijas un to zarus no perifērijas uz centru. Rokas dziļās vēnas atbilst artērijām un dubultotā skaitā pavada tās līdz pat paduses bedrei, kur divas pavadošās augšdelma vēnas (vv. brachiales) saplūst vienā – paduses vēnā (v. axillaris). Paduses vēna atrodas nervu un asisnvadu kūlītī, kurā novietojas visseklāk un mediālāk. Nonākot kakla apvidū, tā turpinās kā zematslēgas vēna (v. subclavia), kura iet līdzās tāda paša nosaukuma artērijai. Paejot zem atslēgas kaula, tā nonāk krūšu kurvī, kur tajā ieplūst vēnas no galvas un kakla, kā arī no lāpstiņu rajona. Zematslēgas vēnai savienojoties ar iekšējo jugulāro vēnu, izveidojas pleca un galvas vēna (v. brachiocephalica), kuras saplūstot izveido augšējo dobo vēnu (v. cava superior).
Rokas seklās vēnas
Savukārt seklās vēnas savāc venozās asinis no zemādas audiem un ādas. Rokas seklās vēnas vispirms plaukstas dorsālajā virsmā veido venozo tīklojumu rete venosum dorsale manus, no kura izveidojas lielas zemādas vēnas, kuras virzās pa roku augšup, tajā skaitā v. cephalica, v. basilica, v. mediana antebrachii. V. cephalica virzās pa apakšdelma radiālo pusi zemādas audos, pēc tam pa augšdelma laterālo pusi un rezultātā ieplūst paduses vēnā. V. basilica sākas ulnārajā pusē, sākumā virzās pa apakšdelma dorsālo virsmu, bet proksimālajā trešdaļā pāriet uz priekšējo virsmu. Augšdelmā tā virzās pa mediālo pusi un ieplūst augšdelma vēnā. V. mediana antebrachii ir nepastāvīga vēna. Tā atrodas zemādā apakšdelma priekšējā virsmā starp abām iepriekšminētajām seklajām rokas vēnām.
Comments are closed.