Sirds un asinsrites sistēma

Lielais asinsrites loks

Lielais asinsrites loks transportē arteriālas, ar skābekli bagātas asinis no sirds kreisā kambara pa aortu – lielāko artēriju cilvēka ķermenī, un tālāk pa tās zariem – artērijām, kuras pakāpeniski sazarojas līdz kapilāriem. Kapilāru tīklā asinis atdod skābekli un barības vielas audiem un šūnām, pretī uzņem ogļskābo gāzi un vielmaiņas atlieku produktus, līdz ar to kļūstot venozas. Venozās asinis ceļo atpakaļ uz sirdi pa vēnu sistēmu. Vēnas pakāpeniski saplūst un beidzas kā augšējā un apakšējā dobā vēna. No tām asinis ieplūst sirds labajā priekškambarī.

Mazais asinsrites loks

Mazais asinsrites loks transportē venozās asinis no sirds uz plaušām, kur tās bagātinās ar skābekli. Mazais loks sākas no sirds labā kambara ar plaušu stumbru, kurš sadalās divās plaušu artērijās. Tās sazarojas kapilāru tīklā, kas aptver plaušu alveolas. No kapilāru tīkla sākas sīkas vēniņas, kuras transportē ar skābekli piesātinātas asinis. Tās saplūst lielākās vēnās un rezultātā izveido plaušu vēnas (no katras plaušas – divas), pa kurām arteriālās asinis atgriežas sirds kreisajā priekškambarī.

Sirds

Sirds ir muskuļains konusveida orgāns ar četriem kambariem, kurš izpilda kardiovaskulārās sistēmas sūkņa funkciju – nodrošina nepārtrauktu asins plūsmu.

Katru sirdsdarbības ciklu veido divas galvenās fāzes – sistole un diastole. Diastolē sirds muskuļi atslābst un venozās asinis pasīvi ieplūst priekškambaros. Sasniedzot noteiktu spiedienu, atveras atrioventrikulārie (divviru un trīsviru) vārstuļi un arī kambari pasīvi pildās ar asinīm. Pēc diastoles seko priekškambaru sistole, izdzenot asinis no priekškambariem kambaros, un kambaru sistole – izsviežot asinis lielajā un mazajā asinsrites lokā. Asiņu plūsmu vienā virzienā nodrošina sirds vārstuļi.

Sirds topogrāfija

Sirds atrodas vidējā videnē (apakšējās videnes nodalījums) un tai ir konusveidīga forma. Tās pamatne projicējas uz augšu, aizmuguri un labo pusi, savukārt galotne uz priekšu, leju un kreiso pusi. Sirds ir “pagriezta” ap savu asi pa kreisi – gandrīz visa sirds labā puse atrodas priekšpusē, bet kreisā puse – vērsta uz mugurpusi. Pret diafragmu vērsta sirds virsma, ko veido kreisais kambaris, kreisais priekškambaris un neliela labā priekškambara daļa. Sirds sānu daļai priekšpusē pieguļ pleiras maisu daļas ar tajās esošajām plaušu daļām. Tikai neliels sirds apvidus tieši pieguļ krūškaulam un ribām (V-VI).

Krūšu kurvja rentgenogrammā taisnā projekcijā sirds labo robežu veido labais priekškambaris, kreiso – aortas loks, plaušu stumbrs, kreisais priekškambaris un kreisais kambaris. Sānu projekcijā – priekšējo robežu veido labais kambaris – starp to un krūškaulu ir retrosternālā telpa. Mugurējo kontūru veido kreisais priekškambaris un kambaris. Starp kreiso kambari un barības vadu veidojas retrokardiālā sprauga.

Sirds perkutorās robežas: labā robeža – 4. ribstarpa 3 – 4 cm pa labi no priekšējās viduslīnijas, kreisā – 5. ribstarpa 8 – 9 cm pa kreisi no viduslīnijas, augšējā – 3. ribstarpa uz kreisās parasternālās līnijas.

Sirdsdarbības fāzes

fāze: asinhronās kontrakcijas fāze:
1. Priekškambaru sistole (ilgst 0,1 s) – sākas no vēnu atvēršanās vietām, kur atrodas cirkulāra muskulatūra, kas sistoles laikā slēdzas. Pieaugot spiedienam priekškambaros, sistoles laikā asinis tiek iegrūstas kambaros, kuri saņem 30% priekškambaru asiņu. Galvenā pildīšanās notiek diastoles laikā.
2. Kambaru sistole – sākas, kad spiediens kambaros kļūst lielāks par spiedienu priekškambaros. Šajā brīdī aizveras priekškambaru vārstuļi.
fāze: izometriskās kontrakcijas fāze (ilgst 0,04 s). Kambari ir noslēgta telpa, aktivējas kambaru muskulatūra. Par izometrisku kontrakciju sauc muskuļu kontrakciju spiediena ietekmē, neizmainoties muskuļu garumam. Šīs fāzes laikā strauji pieaug spiediens kambaros
fāze: asins izgrūšanas fāze (0,26 s). Sākas, kad atveras pusmēness vārstuļi. Arī šīs fāzes laikā spiediens kambaros turpina augt. Kad spiediens kambaros pārsniedz spiedienu izejošos asinsvados, fāze beidzas. Beidzas sistole un sākas pauze (diastole).
fāze: izometriskās atslābšanas faze (0,08 s). Kambaru dobumi ir noslēgtas telpas, pieaug spiediens priekškambaros, mazinās kambaros.
fāze: sirds dobumu pildīšanās fāze (0,32 s). Sākas, kad spiediens kambaros kļūst zemāks par spiedienu priekškambaros. Atveras priekškambaru – kambaru vārstuļi, asinis plūst kambaros. Šajā laikā kambari saņem ap 70% priekškambaru asiņu.

Sirds vadītājsistēma

Sirds vadītājsistēma sastāv no īpašām sirds muskuļu šūnām, kuras veido šķiedras, kas pārvada elektriskos impulsus. Vadītājsistēmas šķiedras parasti atrodas zem endokarda. Sirds vadītājsistēmas galvenās struktūras ir sinu-atriālais (SA) mezgls, atrioventrikulārais (AV) mezgls, atrioventrikulārais kūlītis un tā divas kājiņas. Impulss parasti tiek ģenerēts sinu-atriālajā mezglā un izraisa sirds saraušanos.

Sinu-atriālais mezgls atrodas labā priekškambara augšējā sienā, netālu no dobo vēnu ietekām. Atrioventrikulārais mezgls atrodas labā priekškambara lejasdaļā tuvu priekškambaru starpsienai. No šī mezgla sākas kūlītis, kas iet kambaros pa kambaru starpsienu un sadalās divās kājiņās – labajā un kreisā kājiņā. Uzbudinājums rodas labā priekškambarī – SA mezglā, kurā atrodas sirds ritma noteicējšūnas. Tās atšķiras no citu sirds vadītājsistēmas struktūru šūnām. Šajās šunās ir samērā daudz nātrija un maz kālija jonu, turklāt to šūnapvalka membrānas caurlaidība ir palielināta īpaši pret nātrija joniem. Līdz ar to šūnām nav konstanta membrānas miera potenciāla, tām raksturīga spontāna depolarizācija – pašuzbudināšanās spēja.

No SA mezgla impulsi izplatās uz kreiso priekškambari un uz AV mezglu. AV mezglā uzbudinājums izplatās vislēnāk (0.05 – 0.1 m/s) – to dēvē par atrioventrikulāro aizturi. Šīs aiztures nolūks ir panākt, lai kambari nesarautos reizē ar priekškambariem, tādējādi kambari paspētu pietiekami uzpildīties pirms sistoles. No AV mezgla impulss tālāk izplatās pa atrioventrikulāro kūlīti jeb Hisa kūlīti (pa šīm šķiedrām impulss pārvadās visātrāk – apmēram 4/ms), un pāriet no priekškambariem uz kambariem. Pa kūlīša kājiņām impulss nonāk labajā un kreisajā kambarī, kur tas aktivizē Purkinjē šūnas, kuras savukārt dod impulsu kambaru muskuļšķiedrām, ierosinot kambaru saraušanos.

Spontānas uzbudināšanās jeb automātijas spējas piemīt arī atrioventrikulāram kūlītim (30x/min), kas manifestējas, ja tiek traucēta impulsa veidošanās un pārvade sinu-atriālā mezglā.

Koronārā asinsrite

Lai sirds spētu funkcionēt, tai pašai ir nepieciešams saņemt barības vielas un skābekli. Sirds arteriālo asinsapgādi nodrošina sirds vainagartērijas jeb koronārās artērijas. Labā un kreisā vainagartērija (a. coronaria cordis dextra et sinistra) sākas no augšupejošās aortas saknes – nedaudz virs pusmēness vārstulēm. Abas vainagartērijas sadalās mazākos zaros un apgādā ar asinīm dažādas sirds daļas.

Labā vainagartērija virzās pa labi, iet pa vainagrievu un sirds mugurējo daļu. Kopumā tā apasiņo labā kambara lielāko daļu, labo priekškambari, kā arī kreisās sirds puses mugurējo daļu. Tā dod zaru, kas apgādā sirds vadītājsistēmu.

Kreisā vainagartērija sadalās divos zaros. Viens zars – priekšējā lejupejošā artērija (arteria interventricularis anterior) virzās pa priekšējo garenisko rievu uz sirds virsotni, dodot daudzus sīkus sānu zarus. Savukārt otrs – a. circumflexa sinistra virzās pa kreisi, iet pa vainagrievu uz mugurpusi līdz mugurējai gareniskai rievai. Kreisā vainagartērija kopumā apasiņo kreiso priekškambari, kreisā kambara lielāko daļu, kā arī kambaru starpsienas lielāko daļu.

Sirds vainagartērijas bagātīgi zarojas un to zari savstarpēji plaši anastamozē – savienojas savā starpā.

Sirds venozais baseins. Lielākā daļa vēnu, kas drenē sirds audus, ieplūst vainagsinusā (sinus coronarius), kurš ieguļ mugurējā atrioventrikulārajā rievā starp kreiso priekškambari un kreiso kambari. Vainagsinuss ietek labajā priekškambarī. Vainagsinusam ir tādas pietekas kā lielā sirds vēna, vidējā sirds vēna, mazās sirds vēnas, kreisā priekškambara slīpā vēna, kā arī kreisā kambara apakšējā vēna.

Lelā sirds vēna (v. cordis magna) sākas sirds galotnē, iet pa priekšējo starpkambaru rievu līdz vainagrievai, pa to virzās pa kreisi un uz mugurpusi pāriet vainagsīnusā. Vidējā sirds vēna (v. cordis media) iet no sirds galotnes uz augšu pa mugurējo starpkambaru rievu un ieplūst vainagsinusā. Mugurpusē vainagrievas labajā daļā izveidojas mazā sirds vēna (v. cordis parvia), kas virzās pa kreisi un arī ieplūst vainagsinusā. Pastāv vēl dažas nelielas vēnas, kas ieplūst vainagsinusā vai tieši labajā priekškambarī.

Miokards

Miokards (sirds muskulis) ir sirds muskuļainais slānis, kas atrodas starp endokardu un epikardu. Sirds muskuli veido sirds šķērssvītrotā muskulatūra, kas atšķiras no skeleta šķērssvītrotās muskulatūras. Muskuļu šūnas (kardiomiocīti) ir savā starpā saistīti un veido muskuļu šķiedru tīklu jeb sincītiju. Šūnas saista starpdiski, kam ir zig-zagveidīgi forma, desmosomas, spraugveidīgi kontakti.

Miokarda biezums dažādās sirds daļās ir atšķirīgs – kreisā sirds pusē tas ir biezāks nekā labajā, kambaros – biezāks nekā priekškambaros. Muskuļu šķiedras novietotas kārtās, kuras atšķiras priekškambaros un kambaros. Priekškambaros miokardu veido divi slāņi: virspusējais ir cirkulārs un abiem priekškambariem kopīgs, savukārt dziļākais – vertikāls (longitudināls) un katram priekškambarim savs. Ap venozām atverēm muskuļu šķiedras novietotas cirkulāri, neļaujot priekškambaru sistoles laikā asinīm plūst atpakaļ vēnās. Kambaru miokardam ir trīs muskuļu kārtas. Gan virspusējais, gan dziļais slānis ir veidots no longitudināli novietotām šķiedrām un ir kopēji abiem kambariem. Virspusējās kārtas muskuļu šķiedras sākas no labā fibrozā gredzena, stiepjas līdz sirds galotnei, veidojot sirds virpuli, un tālāk iet kā dziļā kārta uz augšu, beidzoties pie abiem fibroziem gredzeniem. Savukārt vidējais muskuļu slānis katram kambarim ir atsevišķs. Kambaru muskulatūras šķiedras nepāriet uz priekškambariem un otrādi.

Miokardam raksturīgas vairākas īpatnības:

Automātija – spēja ritmiski uzbudināties un sarauties bez ārējiem kairinātājiem;
Pakļaušanās “visu vai neko” likumam – dodot sliekšņa kairinātāju, sirds atbild ar maksimālu kontrakciju; pastiprinot kairinātāju, atbilde nemainās;
Raksturīga gara absolūtā refraktārā fāze, kad muskulis uz kairinātāju neatbild.

Perikards

Sirdi aptver noslēgts apvalks, ko sauc par perikardu. To veido divas daļas: ārējais (fibrozais) slānis un iekšējais (serozais) slānis. Iekšējais slānis ir plāns serozs apvalks, kas sastāv no divām lapiņām – parietālās un viscerālās. Viscerālā (orgānu) lapiņa tiek saukta arī par epikardu. Epikards ir cieši saaudzis ar miokardu un veido sirds sienas ārējo slāni. Savukārt serozā perikarda parietālā lapiņa apņem epikardu un piedalās sirds somiņas veidošanā. Salīdzinājumā ar epikardu, parietālajā lapiņā ir vairāk saistaudu, kuros ir daudz elastīgo šķiedru. Abas serozā perikarda lapiņas pāriet viena otrā vietās, kur no sirds atiet lielie asinsvadi. Starp lapiņām veidojas hermētiski slēgta telpa – perikarda dobums, kurā ir neliels daudzums šķidruma.

Sirds somiņa izolē sirdi no apkārtējiem orgāniem, kā arī ierobežo sirds muskuļa pārmērīgu izstiepšanos. Šķidrums perikarda telpā samazina virsmas spriegumu un mitrina sirds virsmu, mazinot berzi kontrakcijas laikā.

Endokards

Endokards ir sirds iekšējais epiteliālais apvalks, kas izklāj priekškambarus un kambarus, kā arī sedz sirds papillāros muskuļus. No endokarda ir veidojušies sirds vārstuļi.

Sirds vārstuļi

Sirds vārstuļi ir endokarda dublikatūras – stipri izvirzītas krokas, kuras no abām pusēm klāj epitēlijs. Starp labo priekškambari un kambari atrodas trīsviru vārstulis (valvula tricuspidalis), ko veido trīs plānas fibrozas, elastīgas plātnītes. Savukārt kreisajā priekškambara – kambara atverē ir atrodams divviru vārstulis (valvula bicuspidalis s. mytralis), kuram ir divas tādas plātnītes.

Vietās, kur plaušu stumbrs iziet no labā kambara un kur aorta iziet no kreisā kambara, atrodas pusmēness vārstuļi (valvula semilunares) – ļoti plānas krokas ieliektu pusapaļu kabatiņu veidā, kas veidojas no endokarda.

Aorta

Aorta ir lielākā artērija cilvēka ķermenī – tā ir galvenā, maģistrālā elastīgā tipa artērija, ar kuru no kreisā kambara sākas lielais asinsrites loks. Aortu var iedalīt trīs galvenajās daļās:

Augšupejošā aorta (aorta ascendens) – aortas sākuma daļa, kura virzās augšup un atrodas perikarda maisā. No tās apakšdaļas, ko sauc arī par sīpolveida paplašinājumu (bulbus aortae), atiet zari sirds apasiņošanai.
Aortas loks (arcus oartae) – izlocītā aortas daļa, no kuras atiet pleca un galvas stumbrs (truncus brachiocephalicus), kopējā miega artērija (a. carotis communis), kā arī kreisā zematslēgkaula artērija (a. subclavia sinistra) – asinsvadi, kas apgādā ar arteriālajām asinīm galvu, kaklu, plecus un augšējās ekstremitātes.
Lejupejošā aorta (aorta descendens) – aortas turpinājums virzienā uz leju, kuru tālāk var iedalīt divās daļās.
- Krūšu aorta (aorta thoracica) – lejupejošās aortas daļa, kas virzās cauri mugurējai videnei; tā dod zarus uz krūšu dobuma iekšējiem orgāniem (viscerālie zari) un krūšu dobuma sienām (parietālie zari).
- Vēdera aorta (aorta abdominalis) – lejupejošās aortas posms, kurš atrodas vēdera dobumā. No vēdera aortas atiet seši pāri parietālo zaru (trīs nepāra un trīs pāra), kas apgādā ar asinīm visus vēdera dobuma orgānus, kā arī dzimumdziedzerus, nes asinis uz vēdera dobuma iegurņa daļas sienām, uz mazā iegurņa orgāniem un apakšējām ekstremitātēm.

Aorta beidzas, daloties divās iegurņa kopējās artērijas – labajā un kreisajā (a. iliaca communis dextra et sinistra).

Galvas un kakla asinsvadi

Galvas un kakla artērijas

Galvenie asinsvadi, kas apasiņo galvas un kakla reģionu, ir miega artērija un vertebrālā artērija. Savukārt kaklu papildus apasiņo citi asinsvadi, tajā skaitā tirocervikālais stumbrs ar saviem zariem.

Miega artērijas

Labā kopējā miega artērija sākas, kad pleca un galvas stumbrs (truncus brachiocephalicus) sadalās divos zaros. Otrs tā zars ir labā zematslēgas artērija. Bifurkācijas vieta lokalizēta aptuveni labās sternoklavikulārās locītavas zonā. Kreisā kopējā miega artērija atiet tieši no aortas loka. Abas miega artērijas tālāk virzās augšup pa kaklu, atrodoties laterāli no trahejas un barības vada. Kaklā šīs artērijas parasti nedod zarus. Vairogskrimšļa augšējās malas līmenī (C4) kopējās miega artērijas katra sadalās ārējā un iekšējā miega artērijā. Bifurkācijas vietā kopējā miega artērija ir nedaudz dilatēta un šo zonu sauc par sinus carotis – tai ir nozīme asinsspiediena detektēšanas un regulācijas mehānismos.

Ārējā miega artērija

Ārējā miega artērija galvenokārt apasiņo galvas un kakla zonas ārpus galvaskausa. Tā atiet no kopējās miega artērijas un ceļo augšup pa kaklu aiz apakšžokļa un auss priekšpusē. Artērija beidzas pieauss siekalu dziedzera audos, kur tā sadalās par virspusējo deniņu artēriju un augšžokļa artēriju. Pirms artērija sadalās, tā dod sešus sānu zarus: augšējā vairogdziedzera artērija, mēles artērija, sejas artērija, augšupejošā rīkles artērija, pakauša artērija un mugurējā aurikulārā artērija.

Iekšējā miega artērija

Iekšējā miega artērija nokļūst galvaskausa dobumā caur canalis carotis, kas atrodas deniņu kaula piramīdas daļā. Šī artērija neapasiņo kakla struktūras. Galvenie reģioni, ko apasiņo iekšējā miega artērija, ir galvas smadzeņu puslodes, acis, piere, kā arī deguns, deguna dobums un blakusdeguna dobumi.

Vertebrālā artērija

Vertebrālā artērija labajā un kreisajā pusē sākas no zematslēgas artērijas mediāli no priekšējā trepjveida muskuļa. Šie asinsvadi virzās uz augšu pa kakla mugurpusi cauri atverītēm kakla skriemeļu šķērsizaugumos. Verebrālās artērijas nokļūst galvaskausa dobumā, izejot cauri lielajai pakauša atverei (foramen magnum). Galvaskausa dobumā labā un kreisā vertebrālā artērija savienojas, izveidojot bazilāro artēriju, kura apgādā ar arteriālajām asinīm galvas smadzenes. Vertebrālās artērijas nedod zarus ne uz kakla, ne uz ekstrakraniālām struktūrām.

Citas kakla artērijas

Kakla asinsapgādi bez miega artērijām nodrošina arī citi asinsvadi. No zematslēgas artērijas labajā un kreisajā pusē atzarojas tirocervikālais stumbrs. No šī stumbra atiet vairāki zari, kas apasiņo kakla reģionu. Pirmais stumbra zars ir apakšējā vairogdziedzera artērija, kura apasiņo vairogdziedzeri. No apakšējās vairogdziedzera artērijas atiet nozīmīgs zars – augšupejošā kakla artērija, kura apasiņo mugurējos prevertebrālos muskuļus. Nākamais tirocervikālā stumbra zars ir kakla šķērsartērija, kura apasiņo trapecveida muskuli un rombveida muskuļus. Pēdējais tirocervikālā stumbra zars ir virslāpstiņas artērija, kura apasiņo pleca mugurējo daļu

Galvas un kakla vēnas

Galvas un kakla vēnas savāc deoksigenizētas asinis no audiem un nogādā tās atpakaļ uz sirdi. Anatomiski galvas un kakla venozo atteci var iedalīt trīs daļās:

galvas smadzeņu un smadzeņu apvalku venozā attece – nodrošina galvas venozie sīnusi, kas ir telpas starp periostu un cieto smadzeņu apvalku un rezultātā ietek iekšējā jūga vēnā;
skalpa un sejas venozā attece – nodrošina vēnas, kuru nosaukumi ir analoģiski artērijām, kuras šīs vēnas pavada, un rezultātā tās ietek iekšējā un ārējā jūga vēnā;
kakla venozā attece – to lielākoties nodrošina priekšējās jūga vēnas.

Krūšu kurvja asinsvadi

Krūšu kurvja artērijas

Krūšu kurvja artērijas var iedalīt sistēmiskajās un plaušu artērijās. Sistēmiskās jeb lielā asinsrites loka artērijas apgādā audus un orgānus ar arteriālām asinīm un krūšu kurvī lielākā sistēmiskā artērija ir aorta. Aorta ir lielākā artērija cilvēka ķermenī – tā sākas no sirds kreisā kambara, iesāk lielo asinsrites loku un iedalās vairākās daļās: augšupejošā aorta, aortas loks un lejupejošā aorta, kura iedalās krūšu un vēdera daļās. Krūšukurvī atrodas pirmās divas daļas un lejupejošās aortas krūšu daļa jeb krūšu aorta.Nozīmīgas krūšu kurvja artērijas ir arī plaušu artērijas, kuras aizsāk mazo asinsrites loku un transportē deoksigenizētas asinis no sirds uz plaušām.

Augšupejošā aorta

Augšupejošā aorta (aorta ascendens) ir pirmā aortas daļa, kas iziet no sirds kreisā kambara. To apņem perikards, līdz ar to tā atrodas vidējā videnē. Kad tā iznāk no perikarda maisa, tā pāriet aortas lokā. No augšupejošās aortas atiet divas vainagartērijas (arteria coronaria dextra et sinistra), kuras piegādā sirdij ar skābekli bagātas asinis.

Aortas loks

Aortas loks (arcus aortae) ir izliekts segments starp augšupejošo un lejupejošo aortu. Tā atrodas augšējā videnē un no tās virspuses atiet trīs lieli asinsvadi, tie ir (no labās uz kreiso pusi): pleca un galvas stumbrs, kreisā kopējā miega artērija un kreisā zematslēgas artērija.

Krūšu aorta

Krūšu aorta (aorta thoracica) sākas ceturtā krūšu skriemeļa (T4) kā aortas loka turpinājums. Tā virzās uz leju pa videnes mugurējo daļu un beidzas divpadsmitā krūšu skriemeļa (T12) apakšējās malas līmenī, kad tā caur atveri šķērso diafragmu un ieiet vēdera dobumā, kur to turpmāk sauc par vēdera aortu (aorta abdominalis). Krūšu aorta dod vairākus zarus, tajā skaitā viscerālos zarus uz krūšu kurvja iekšējiem orgāniem (barības vadu, bronhiem, plaušām u.c.) un parietālos zarus uz krūšu kurvja muskuļiem.

Plaušu artērijas

Lielākā plaušu artērija ir plaušu stumbrs (truncus pulmonalis), kas sākas no sirds labā kambara pamatnes un ir aptuveni 5 cm garš. Plaušu stumbrs sadalās labajā un kreisajā plaušu artērijās, kas turpina virzīties uz plaušām un zarojas arvien mazākās artērijās, beidzoties ar kapilāriem, kas pieguļ pie plaušu alveolām.

Krūšu kurvja vēnas

Krūšu kurvī atrodas vēnas, kas piedalās lielajā asinsrites lokā, nogādājot dezoksigenētas asinis no perifērijas uz centru (sirdi), kā arī mazā asinsrites loka plaušu vēnas, kuras oksigenētas asinis saņem no plaušām un nogādā atpakaļ sirdī. Krūšu kurvja nozīmīgākās sistēmiskās vēnas ir augšējā dobā vēna, apakšējā dobā vēna (daļēji) un vena azygos.

Augšējā dobā vēna

Augšējā dobā vēna (vena cava superior) ir īsa plata vēna, kura atrodas videnē un drenējas sirds labajā priekškambarī. Tā izveidojas, savienojoties labajai un kreisajai pleca un galvas vēnai (vena brachiocephalica). Pa ceļam augšējā dobā vēna uzņem vena azygos, kā arī var uzņemt perikardiālās un videnes vēnas.

Apakšējā dobā vēna

Apakšējā dobā vēna ieiet krūšu kurvī T8 – T9 starpskriemeļu disku līmenī, virzoties mugurkaulam priekšpusē. Tad tā virzās nelielu posmu, līdz ieplūst labajā priekškambarī.

V. azygos

Azygos vēna parasti sākas no apakšējās dobās vēnas vēdera dobumā, tā virzās augšup un ieiet videnes mugurējā daļā. Sasniedzot T4 līmeni, tā strauji pagriežas uz priekšu, atrodoties virs plaušu vārtiem, un ieplūst augšējā dobajā vēnā. Tādējādi vena azygos savieno apakšējo un augšējo dobo vēnu, nodrošinot alternatīvu venozās atplūdes ceļu, ja viena no lielajām vēnām ir nobloķēta.

Plaušu vēnas

Mazā asinsrites loka vēnas sākas no kapilāru tīkla, kas pieguļ plaušu alveolām. Pakāpeniski saplūstot arvien lielākās vēnās, visbeidzot izveidojas plaušu vēnas, kuras atgriež ar skābekli bagātās arteriālās asinis sirdī, ieplūstot kreisajā priekškambarī. Parasti ir četras plaušu vēnas – divas no katras plaušas.

Vēdera dobuma asinsvadi

Vēdera dobuma artērijas

Galvenā un lielākā artērija vēderā ir vēdera aorta (aorta abdominalis), kas ir lejupejošās aortas daļa un krūšu aortas turpinājums pēc tam, kad tā šķērso diafragmu un ieiet vēdera dobumā. Vēdera aorta beidzas, sadaloties par labo un kreiso kopējo iegurņa artēriju.

Vēdera aorta un tās zari

Vēdera aorta sākas divpadsmitā krūšu skriemeļa (T12) apakšdaļas līmenī. Tā virzās uz leju gar vēdera dobuma mugurējo sienu jostas skriemeļu priekšpusē. Ceturtā jostas skriemeļa apakšdaļas līmenī notiek vēdera aortas bifurkācija, tai sašķeļoties terminālajos zaros.

Vēdera aorta dod vairākus zarus, kas lielākoties apasiņo vēdera dobuma audus un orgānus. Tos var iedalīt trīs grupās:

mugurējie zari – galvenokārt apasiņo diafragmu;
viscerālie zari (pāra un nepāra) – apasiņo iekšējos orgānus;
terminālie zari – apasiņo galvenokārt mazo iegurni un apakšējo ekstremitāti.

Mugurējo zaru grupai pieder, piemēram, divas apakšējās diafragmas artērijas (aa. phrenicae inferiores), jostas artērijas (aa. lumbales) – parasti četri pāri.

Viscerālo zaru grupā ietilpst gan pāra gan nepāra asinsvadi. No vēdera aortas atiet trīs nepāra viscerālie zari: trijzaru artērija (arteria coeliacus, truncus coeliacus), augšējā apzarņa artērija (a. mesenterica superior) un apakšējā apzarņa artērija (a. mesenterica inferior). Savukārt pie pāra viscerālajiem zariem pieder vidējā virsnieru artērija (a. suprarenalis media), nieru artērija (a. renalis), kā arī sēklinieku artērija (a. testicularis) vīriešiem un olnīcu artērija (a. ovarica) sievietēm.

Vēdera aortas terminālie zari ir labā un kreisā kopējā iegurņa artērija (arteria iliaca communis).

Vēdera dobuma vēnas

Vēdera dobuma vēnas var iedalīt divās venozās sistēmās: apakšējās dobā vēna ar tās pietekām un portālā sistēma, kuras lielākais asinsvads ir portālā vēna.

Apakšējā dobā vēna

Apakšējā dobā vēna (inferior vena cava) ir lielākā vēna cilvēka ķermenī. Tā savāc venozās asinis no vēdera un iegurņa rajoniem, kā arī no kājām, un aiznes tās uz sirds labo priekškambari. Augšējā dobā vēna izveidojas, savienojoties labajai un kreisajai kopējai iegurņa vēnai piektā jostas skriemeļa (L5) līmenī.

Portālā vēna

Portālā vēna (vena portae) ir galvenais asinsvads, kas savāc venozās asinis no lielākās daļas kuņģa-zarnu trakta vēdera dobumā, kā arī no liesas, aizkuņģa dziedzera un žultspūšļa, un transportē asinis uz aknām. Tā parasti izveidojas, saplūstot augšējai trīszaru vēnai un liesas vēnai. Portālai vēnai ir būtiska loma, jo tā apgādā aknu audus ar uzturvielām bagātām asinīm no kuņģa-zarnu trakta, kā arī transportē dažādus toksīnus uz aknām, lai īstenotu detoksifikācijas procesu.

Rokas asinsvadi

Rokas artērijas

Augšējo ekstremitāti ar arteriālajām asinīm apgādā zematslēgas artērija (a. subclavia). Tā sākas asimetriski: kreisā zematslēgas artērija atiet tieši no aortas loka, savukārt labā – no pleca un galvas stumbra (truncus brachiocephalicus).

Padusē zematslēgas artērija turpinās kā paduses artērija (a. axillaris). Savukārt tā, izejot no paduses dobuma, iegūst augšdelma artērijas (a. brachialis) nosaukumu. Elkoņa bedres apvidū augšdelma artērija sadalās divos gala zaros: spieķa artērijā (a. radialis) un elkoņa artērijā (a. ulnaris). Plaukstas palmārajā virsmā spieķa un elkoņa artēriju zari izveido virspusējo un dziļo plaukstas palmāro loku. Arteriālo loku zari apasiņo delnu un rokas pirkstus.

Arī pleca joslas apvidu apasiņo zari, kas atiet no zematslēgas artērijas. Tās ir divas artērijas: virslāpstiņas artērija (a. suprascapluaris) un kakla šķērsartērija (a. transversa colli).

Rokas vēnas

Augšējās ekstremitātes vēnas iedala dziļajās jeb pavadošajās un seklajās jeb zemādas vēnās. Dziļās un seklās vēnas savstarpēji anastomozē, savāc asinis no visām augšējās ekstremitātes daļām un nogādā tās uz lielajām vēnām krūšu kurvī, kas visbeidzot atgriež venozās asinis uz sirdi.

Rokas dziļās vēnas

Dziļās vēnas savāc venozās asinis no kauliem, locītavām, muskuļiem un fascijām un pavada tāda paša nosaukuma artērijas un to zarus no perifērijas uz centru. Rokas dziļās vēnas atbilst artērijām un dubultotā skaitā pavada tās līdz pat paduses bedrei, kur divas pavadošās augšdelma vēnas (vv. brachiales) saplūst vienā – paduses vēnā (v. axillaris). Paduses vēna atrodas nervu un asisnvadu kūlītī, kurā novietojas visseklāk un mediālāk. Nonākot kakla apvidū, tā turpinās kā zematslēgas vēna (v. subclavia), kura iet līdzās tāda paša nosaukuma artērijai. Paejot zem atslēgas kaula, tā nonāk krūšu kurvī, kur tajā ieplūst vēnas no galvas un kakla, kā arī no lāpstiņu rajona. Zematslēgas vēnai savienojoties ar iekšējo jugulāro vēnu, izveidojas pleca un galvas vēna (v. brachiocephalica), kuras saplūstot izveido augšējo dobo vēnu (v. cava superior).

Rokas seklās vēnas

Savukārt seklās vēnas savāc venozās asinis no zemādas audiem un ādas. Rokas seklās vēnas vispirms plaukstas dorsālajā virsmā veido venozo tīklojumu rete venosum dorsale manus, no kura izveidojas lielas zemādas vēnas, kuras virzās pa roku augšup, tajā skaitā v. cephalica, v. basilica, v. mediana antebrachii. V. cephalica virzās pa apakšdelma radiālo pusi zemādas audos, pēc tam pa augšdelma laterālo pusi un rezultātā ieplūst paduses vēnā. V. basilica sākas ulnārajā pusē, sākumā virzās pa apakšdelma dorsālo virsmu, bet proksimālajā trešdaļā pāriet uz priekšējo virsmu. Augšdelmā tā virzās pa mediālo pusi un ieplūst augšdelma vēnā. V. mediana antebrachii ir nepastāvīga vēna. Tā atrodas zemādā apakšdelma priekšējā virsmā starp abām iepriekšminētajām seklajām rokas vēnām.

Kājas asinsvadi

Kājas artērijas

Apakšējo ekstremitāšu asinsapgādi nodrošina kopējās iegurņa artērijas, kuras izveidojas, vēdera aortai sadaloties divos zaros. Katra kopējā iegurņa artērija sadalās par ārējo un iekšējo iegurņa artēriju. Ārējā iegurņa artērija ieiet augšstilbā, kļūstot par augšstilba artēriju, kura nodrošina kājas asinsapgādi. Savukārt iekšējā iegurņa artērija ar saviem zariem apasiņo mazā iegurņa audus, orgānus un muskuļus.

Vēdera aorta (aorta abdominalis) atrodas pie vēdera dobuma mugurējās sienas pa kreisi no apakšējās dobās vēnas. Tās bifurkācijas vieta ir ceturtā jostas skriemeļa (L4) līmenī, kurā tā sadalās par labo un kreiso kopējo iegurņa artēriju (a. iliaca communis dextra et sinistra). Abas kopējās iegurņa artērijas iet uz leju un laterāli gar m. psoas major mediālo malu līdz sakroileālās locītavas līmenim. Šeit katra kopējā iegurņa artērija dalās par ārējo un iekšējo iegurņa artēriju (a. iliaca externa et a iliaca interna). Abu kopējo iegurņa artēriju aizmugurē iet tāda paša nosaukuma vēnas (v. iliaca communis dextra et sinistra), bet tām priekšpusē – urīnvadi. Kopējās iegurņa artērijas ir maģistrāli asinsvadi, kurām nav sānu zaru, izņemot sīki zariņi uz vēderplēvi un limfmezgliem.

Iegurņa iekšējā artērija ir viens no kopējās iegurņa artērijas gala zariem un tā atrodas priekšpusē tāda paša nosaukuma vēnai (v. iliaca interna). Artērija nonāk mazajā iegurnī, kur sadalās parietālajos un viscerālajos zaros. Parietālie zari piedalās iegurņa joslas muskuļu, kā arī vēdera muskuļu apasiņošanā. Savukārt iegurņa iekšējās artērijas viscerālie zari apasiņo mazā iegurņa orgānus, kā arī dod zarus uz starpenes muskuļiem un ārējiem dzimumorgāniem.

Iegurņa ārējā artērija kā kopējās iegurņa artērijas turpinājums virzās uz leju gar m. psoas major mediālo malu. Asinsvada proksimālā daļa atrodas priekšpusē tāda paša nosaukuma vēnai (v. iliaca externa), bet distālā daļa – laterāli no šīs vēnas. Apmēram cirkšņa saites vidusdaļā iegurņa ārējā artērija iziet uz augšstilbu, kur turpinās kā augšstilba artērija (a. femoralis). Pa ceļam iegurņa ārējā artērija dod tikai divus sānu zarus, kuri atiet tieši virs cirkšņa saites: a. epigastrica inferior, a. circumflexa ilium profunda.

Augšstilba artērija sākas, kad iegurņa ārējā artērija iziet uz augšstilba priekšējo virsmu. Artērija virzās uz leju, līdz nonāk paceles bedrē. Šeit tā turpinās ar citu nosaukumu – paceles artērija (a. poplitea). Pa ceļam augšstilba artērija dod seklos un dziļos zarus, kuri apasiņo ne tikai augšstilbu, bet daži zari piedalās arī mazā iegurņa un vēdera struktūru apasiņošanā.

Paceles artērija dod nelielus zarus, kuri savstarpēji anastomozē un piedalās ceļa locītavas arteriālā tīklojuma veidošanā. Izejot no paceles bedres, paceles artērija beidzas, sazarojoties divās gala artērijās – priekšējā un mugurējā lielā lielakaula artērijā (a. tibialis anterior et posterior). Šīs artērijas virzās uz leju pa apakšstilbu un sasniedz pēdu, ar saviem zariem apasiņojot kāju.

Kājas vēnas

Kājas vēnas iedalās dziļajās (pavadošajās) un seklajās (zemādas) vēnās. Gan dziļajām, gan seklajām kājas vēnām ir vārstuļi, tomēr dziļajām to ir vairāk. Dziļās vēnas savāc venozās asinis no kauliem, locītavām, muskuļiem un fascijām un pavada tāda paša nosaukuma artērijas un to zarus no perifērijas uz centru. Savukārt seklās vēnas savāc venozās asinis no zemādas audiem un ādas.

Kājas dziļās vēnas

Kājas dziļās vēnas sākas no diviem pēdas venozajiem lokiem (dorsālā un plantārā). No kāju pirkstiem līdz paceles bedrei divas dziļās vēnas pavada katru artēriju. Paceles bedres apakšējā stūrī divas priekšējās lielā lielakaula vēnas (vv. tibiales anteriores) un divas mugurējās lielā lielakaula vēnas (vv. tibiales posteriores) savienojas un izveido vienu paceles vēnu (v. poplitea), kas iet uz augšu un turpinās kā viena augšstilba vēna (v. femoralis). Ieejot iegurnī, augšstilba vēna turpinās kā ārējā iegurņa vēna (v. iliaca externa).

Kājas seklās vēnas

Katrā kājā ir divas lielas seklās jeb zemādas vēnas: lielā zemādas vēna (v. saphena magna) un mazā zemādas vēna (v. saphena parva). Abas seklās vēnas sākas zemādas audos pēdas dorsālajā virsmā no pēdas dorsālā venozā tīklojuma (rete venosum dorsale pedis) un virzās augšup pa kāju. Lielā zemādas vēna novietojas apakšstilbā mediāli un beigās ieplūst dziļajā augšstilba vēnā, savukārt mazā zemādas vēna – virzās pa apakšstilbu sākumā laterāli un pēc tam dorsāli, paceles bedres rajonā ieplūstot paceles vēnā.

Venozā attece no iegurņa un kājām

Katrā iegurņa pusē atrodas divas lielās vēnas – iekšējā un ārējā iegurņa vēna (v. iliaca interna et externa), kuras savāc venozās asinis no kājas, iegurņa sienām un orgāniem, kā arī no gluteālā apvidus un starpenes. Šīs lielās vēnas savā gaitā uzņem parietālās un viscerālās vēnas. Parietālās vēnas pēc savas gaitas un izplatības atbilst tāda paša nosaukuma artērijām (vietām tās ir dubultā skaitā), savukārt viscerālās vēnas sākas no venozajiem pinumiem iekšējos orgānos un ap tiem. Iekšējā un ārējā iegurņa vēna sakroileālās locītavas priekšpusē izveido labo un kreiso kopējo iegurņa vēnu (v. iliaca communis dextra et sinistra), kuras saplūst kopā L4 – L5 starpskriemeļu diska līmenī un izveido apakšējo dobo vēnu (v. cava inferior).